Ja vēlaties arī sev foršas kāzu bildes, tad

  PAJAUTĀJIET IZMAKSAS SAVAM KĀZU FOTOGRĀFAM   
eyJpZCI6IjEyIiwibGFiZWwiOiJQaWV0ZWlrdW1zIiwiYWN0aXZlIjoiMSIsIm9yaWdpbmFsX2lkIjoiMSIsInVuaXF1ZV9pZCI6IndlZmoyIiwicGFyYW1zIjp7ImVuYWJsZUZvck1lbWJlcnNoaXAiOiIwIiwidHBsIjp7IndpZHRoIjoiMTAwIiwid2lkdGhfbWVhc3VyZSI6IiUiLCJiZ190eXBlXzAiOiJub25lIiwiYmdfaW1nXzAiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8wIjoiIzgxZDc0MiIsImJnX3R5cGVfMSI6ImNvbG9yIiwiYmdfaW1nXzEiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8xIjoiIzMzMzMzMyIsImJnX3R5cGVfMiI6ImNvbG9yIiwiYmdfaW1nXzIiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8yIjoiIzFlNzNiZSIsImJnX3R5cGVfMyI6ImNvbG9yIiwiYmdfaW1nXzMiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8zIjoiIzMzMzMzMyIsImZpZWxkX2Vycm9yX2ludmFsaWQiOiIiLCJmb3JtX3NlbnRfbXNnIjoiVGhhbmsgeW91IGZvciBjb250YWN0aW5nIHVzISIsImZvcm1fc2VudF9tc2dfY29sb3IiOiIjNGFlOGVhIiwiaGlkZV9vbl9zdWJtaXQiOiIxIiwicmVkaXJlY3Rfb25fc3VibWl0IjoiIiwidGVzdF9lbWFpbCI6ImFkbWluQGJhbHRpY3dlZGRpbmcubHYiLCJzYXZlX2NvbnRhY3RzIjoiMSIsImV4cF9kZWxpbSI6IjsiLCJmYl9jb252ZXJ0X2Jhc2UiOiIiLCJwdWJfcG9zdF90eXBlIjoicG9zdCIsInB1Yl9wb3N0X3N0YXR1cyI6InB1Ymxpc2giLCJyZWdfd3BfY3JlYXRlX3VzZXJfcm9sZSI6InN1YnNjcmliZXIiLCJmaWVsZF93cmFwcGVyIjoiPGRpdiBbZmllbGRfc2hlbGxfY2xhc3Nlc10gW2ZpZWxkX3NoZWxsX3N0eWxlc10+W2ZpZWxkXTxcL2Rpdj4ifSwiZmllbGRzIjpbeyJic19jbGFzc19pZCI6IjEyIiwibmFtZSI6ImVtYWlsIiwibGFiZWwiOiIiLCJwbGFjZWhvbGRlciI6IkUtcGFzdHMiLCJ2YWx1ZSI6IiIsInZhbHVlX3ByZXNldCI6IiIsImh0bWwiOiJlbWFpbCIsIm1hbmRhdG9yeSI6IjEiLCJtaW5fc2l6ZSI6IiIsIm1heF9zaXplIjoiIiwiYWRkX2NsYXNzZXMiOiIiLCJhZGRfc3R5bGVzIjoiIiwiYWRkX2F0dHIiOiIiLCJ2bl9vbmx5X251bWJlciI6IjAiLCJ2bl9vbmx5X2xldHRlcnMiOiIwIiwidm5fcGF0dGVybiI6IjAiLCJ2bl9lcXVhbCI6IiIsImljb25fY2xhc3MiOiIiLCJpY29uX3NpemUiOiIiLCJpY29uX2NvbG9yIjoiIiwidGVybXMiOiIifSx7ImJzX2NsYXNzX2lkIjoiMTIiLCJuYW1lIjoibWVzc2FnZSIsImxhYmVsIjoiIiwicGxhY2Vob2xkZXIiOiJcdTAxMmFzdW1cdTAxMDEgYXByYWtzdGlldCBzYXZ1IGtcdTAxMDF6dSBkaWVudSwgaWRlamFzLi4uIiwidmFsdWUiOiIiLCJ2YWx1ZV9wcmVzZXQiOiIiLCJodG1sIjoidGV4dGFyZWEiLCJtYW5kYXRvcnkiOiIxIiwibWluX3NpemUiOiIiLCJtYXhfc2l6ZSI6IiIsImFkZF9jbGFzc2VzIjoiIiwiYWRkX3N0eWxlcyI6IiIsImFkZF9hdHRyIjoiIiwidm5fb25seV9udW1iZXIiOiIwIiwidm5fb25seV9sZXR0ZXJzIjoiMCIsInZuX3BhdHRlcm4iOiIwIiwidm5fZXF1YWwiOiIiLCJpY29uX2NsYXNzIjoiIiwiaWNvbl9zaXplIjoiIiwiaWNvbl9jb2xvciI6IiIsInRlcm1zIjoiIn0seyJic19jbGFzc19pZCI6IjEyIiwibmFtZSI6InNlbmQiLCJsYWJlbCI6Ik5PU1x1MDE2YVRcdTAxMmFUIiwiaHRtbCI6InN1Ym1pdCIsImFkZF9jbGFzc2VzIjoiIiwiYWRkX3N0eWxlcyI6IiIsImFkZF9hdHRyIjoiIiwiaWNvbl9jbGFzcyI6IiIsImljb25fc2l6ZSI6IiIsImljb25fY29sb3IiOiIiLCJ0ZXJtcyI6IiJ9XSwib3B0c19hdHRycyI6eyJiZ19udW1iZXIiOiI0In19LCJpbWdfcHJldmlldyI6ImJhc2UtY29udGFjdC5qcGciLCJ2aWV3cyI6Ijc4MiIsInVuaXF1ZV92aWV3cyI6IjQ2MSIsImFjdGlvbnMiOiI0Iiwic29ydF9vcmRlciI6IjEiLCJpc19wcm8iOiIwIiwiYWJfaWQiOiIwIiwiZGF0ZV9jcmVhdGVkIjoiMjAxNi0wNS0wMyAxNTowMTowMyIsImltZ19wcmV2aWV3X3VybCI6Imh0dHBzOlwvXC9zdXBzeXN0aWMtNDJkNy5reGNkbi5jb21cL19hc3NldHNcL2Zvcm1zXC9pbWdcL3ByZXZpZXdcL2Jhc2UtY29udGFjdC5qcGciLCJ2aWV3X2lkIjoiMTJfNjc2NjgwIiwidmlld19odG1sX2lkIjoiY3NwRm9ybVNoZWxsXzEyXzY3NjY4MCIsImNvbm5lY3RfaGFzaCI6IjkyZTRhZDE3YzI0ZjJkOWY1NjhhZTBlNTBiODVlOTkyIn0=

 

Sākumā lielākais jautājums bija par to, cik lielas kāzas mēs vispār plānojam. Mums bija izvēle starp mazām, patīkamām un mīļām kāzām, vai lielām, emociju un atmiņu bagātām.
Gala rezultātā šīs jautājums bija atkarīgs no diviem aspektiem. Esmu nedaudz naiva, manuprāt, laulības baznīcā ir ļoti svētas, un tās nedrīkst neviens izjaukt. Es vēlējos laulāties baznīcā. Kā otrs aspekts bija mūsu katras ģimenes kuplums.

Elīna + Edvīns \\ kāzu foto

Edvīnam ir liela ģimene, daudz brāļu un māsu, daudz radu. Turpretī mana ģimene ir maziņa. Tad nu nonācām pie secinājuma un nolēmām par labu lielām kāzām, kurās būs blakus visi mūsu mīļie cilvēki.

Laulības baznīcā

Lai laulības notiktu baznīcā, sākotnēji bija nepieciešams iziet vairāku mēnešu laulību kursus, kurus mums vadīja mūsu baznīcas mācītājs Kaspars Kovaļovs. Kursi bija ļoti informatīvi, tomēr viegli uztverami, jo mācītājs spēja tos izskaidrot ar piemēriem no sadzīves, pieliekot pa kādam jokam, bet tas nenozīmē, ka lietu būtība nav nopietna, tā ir nopietna.
Šo kursu laikā mainījās gan mūsu individuālā pieeja dzīvei, gan arī pamainījās mūsu, kā pāra, kopīgā vērtību skala, un tagad esam lepni atzīt, ka esam Jelgavas draudzes locekļi.

Mūsu laulības notika Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Sākotnēji izvēlējāmies svinību vietu – Skrundas muižu, tad atradām baznīcu. Lai arī esam Jelgavas draudzē, mēs nevēlējāmies mūsu kāzu dienu pavadīt daudz ceļojot, pie tam, arī piedomājot par viesiem, ērtāk būtu, ja viss atrastos pēc iespējas tuvāk. Tad nu izlēmām par labu Kuldīgai un Skrundai, kas atrodas vien 30 minūšu attālumā viena no otras.

Patiesību sakot, mēs visu nepieciešamo atradām gandrīz ar pirmo reizi, gan vietas, gan kāzu vadītāju, gan fotogrāfu, muzikantus, floristi, meistarītes utt.

Tāda sajūta, ka kāzas pašas pie mums nāca.

Un tikpat viegli, cik bija izvēlēties kāzu fotogrāfu un visu nepieciešamo priekš mūsu kāzām, tikpat viegli un skaisti pagāja mūsu kāzu diena. Ar grūtībām jāatzīst, ka esmu nedaudz perfekcioniste, visam jābūt kārtībā, visam jābūt savās vietās un ar glanci. Mans vīrs jau laicīgi sāka mani gatavot tam, ka kaut kas kāzās varētu nebūt tik labi, cik es vēlētos. Tā pat domāju arī es.

Tomēr redz kā sanāk – tas, kurš neko negaida, saņem visvairāk!

Viss notika tā, kā tam būtu jābūt. Likās, ka viss ir savās vietās, viss bija skaisti, pat maģiski. Katrs no mūsu viesiem bija izdarījuši grandiozu darbu, kas atspoguļojās mūsu kāzu dienā. Mūsu kāzas noteikti bija jau liktenī ieliktas, jau iepriekš kaut kur izstudētas, ja pat es nebiju gaidījusi viņas tik perfektas.
Mūsu kāzu rīts sākās jau 6:00 Skrundas muižā, kur gatavojos ar savu mammu un vedēju. Turpretī Edvīns atradās ar vedēju Kuldīgā. Godīgi sakot, pirmo reizi mūžā es sapratu kas ir īsta panika. Frizūras veidošanas laikā es jutos ļoti patīkami, bet, kad mani sāka jau krāsot, es sāku saprast uz ko es eju. Sākās neliela panika. Nepārprotiet – es ļoti gaidīju savas kāzas, mēs ar vīru kopīgi tās izsapņojām un lolojām.

Bet tajā brīdī, kad tūlīt jau jādodas pie altāra, nemanot piezogas panikas marināde ar stresa, smieklu un asaru uzplūdumu.

Tas varēja liecināt tikai par to, ka tik ļoti gaidītais un lolotais brīdis jau pavisam drīz būs klāt, turklāt šī loma būtiski mainīs mūsu abu dzīves un uzskatus. Un tur viņš bija, mans topošais vīrs ar asarām acīs, kurš gaidīja mani pie altāra. Starp citu, mēs neesam ļoti lieli tradīciju piekritēji, lai arī esam patrioti, tomēr šādas tādas tradīcijas mēs piekopām, kā, piemēram, pavadījām pirms kāzu nakti atsevišķi, lai satiekoties mēs atkal iemīlētos viens otrā.

Mūsu ilgi gaidītais brīdis bija pienācis.

Tā arī notika – mēs viens otru ieraudzījām citā gaismā, pavisam citādākā redzējumā un mēs iepatikāmies viens otram vēl vairāk, mēs atkārtoti iemīlējāmies.

Tik daudz un dažādi viņu iztēlojāmies. Nu tas beidzot notiek! Prieks bija arī redzēt viesus gremdējoties laimes un prieka asarās par mums, bet par spīti tam, smaidot, vērojot mūs. Tas viss radīja maģisku sajūtu, sajūta kā pasakā. Gribējās iekniebt sev un pārbaudīt vai tas gadījumā nav sapnis.
Pēc manām domām, bija tikai trīs brīži, kuros es apstājos un spēju padomāt. Tas bija pirms ceremonijas, kad manas visas domas bija tikai par to, kā saņemties, kā būt stiprai, lai emociju varā nesabojātu savas kāzas. Otrs atpūtas brīdis domām bija tūkstoš pēdu virs zemes, kad lidinājāmies ar Cessnas lidmašīnīti virs Skrundas muižas, kur viesi bija priekš mums sagatavojuši E burtu. Mums atlika tikai sēdēt un vērot burvīgo skatu, kuru bija sagatavojuši mūsu viesi, un, protams, kā gan bez skaistajiem dabas skatiem, mežiem un pļavām, burvīgi. Kaut kā tādu nevarēja neizbaudīt. Trešā reize bija pirms pirmās dejas. Es nevarēju ne ieēst, ne iedzert, manī atkal bija piezagies satraukums par gaidāmo.

Lieki piebilst, ka satraukums manī neatbalsojās negatīvi, gluži pretēji, tas bija patīkams, emociju bagāts satraukums, kuru vēlāk, pēc pāris dienām, nedēļām, gadiem, es novērtēšu, atceroties, cik tomēr man tas bija svarīgi. Cik svarīgs ir katrs brīdis ar savu mīļo otro pusīti, cik svarīga ir mīlestība un ģimene. Visu pārējo laiku mēs baudījām viesu uzmanību, kāzu vadītājas uznācienus, fotogrāfa objektīvu, viens otra klātbūtni un mīlestību, ko mēs paši un pārējie spēja sniegt. Viss pagāja vienā acumirklī. Kā skaists sapnis. Kāzu foto ir brīnišķīgas un Jūs to variet novērtēt.

Kā perfekcionists, es savās kāzās nemainītu neko!

 

Tagad es atklāšos, sakot, ka pagāja laiks, pienāca brīži, par ko mēs nebijām vienisprātis. Mēs strīdējāmies, dauzījām savus dzīves krietni uzaudzētos ragus viens pret otru, guvām plaisas un krietni kāpām pāri saviem Es. Tomēr, tajā pašā brīdī, mēs sapratām, kāpēc mēs to darām, kas notiek tajos brīžos, kad mēs strīdamies – mēs viens otram pieslīpējamies. Mēs strādājam pie attiecībām. Un, lai arī kādi strīdi nebūtu, nekad mūs abus nepamet sajūta, ka tieši šis ir tas cilvēks, ar kuru mēs vēlamies kopā novecot. Kā zvērējām pie altāra – Līdz Nāve Mūs Šķirs! Tāpēc mēs nepieļāvām domu par varbūt varētu kādreiz, kaut kad apprecēties, bet mēs uzreiz sapratām, ka precēsimies, atlika vien noteikt datumu.

Mēs esam dažādi.

Tas ir laikam tas, kas mūs raksturotu. Mēs esam dažādi, esmu vairāk pa gaisu, vīrs stingri stāv pie zemes, tomēr mūsu attiecībās ir iegājies tā, ka mēs to nejūtam. Mēs ieklausāmies viens otrā, izprotam viens otra vēlmes un izskaidrojam katru situāciju no sava skatupunkta. Atbalstam, ja nepieciešams, vai arī noraujam nost no kaut kā, ja nepieciešams. Dzīve kā šūpolēs.

Attiecībās ļoti svarīgi ir divi aspekti – uzklausīšana un gatavība atklāties, jo tā pamatā rodas cieņa vienam pret otru. Veidojas sapratne par to, kas otram ir svarīgs un kas ne. Bet visā visumā esam divi mīloši cilvēki, tāpat, kā pārējie, sapņojam par mūsu tālākajiem sapņiem, ģimenes pilnveidošanu, skaistu māju, drošību, diviem suņiem un mūsu mīļo, jau esošo, rudo kaķēnu Trevoru. Tālā, tālā nākotnē, pienāks brīdis, kad es atskatīšos uz šo un noteikti varēšu papildināt šo stāstu ar daudz skaistiem un krāšņiem notikumiem.

-“Parādi man to robežu, kur beidzas viens cilvēks un sākas otrs! Tā fotogrāfiskā līnija – drēbes, cepure un
kurpes – vai tā ir viņa robeža? Vai cilvēks beidzas savu pirkstu galos?
Parādi man tās neredzamās robežas, kuras viens otru sajuzdami, pāriet vīrieši un sievietes. Ne kāds ko
dzirdēja, ne smarža ieviļņojās, ne pirkstiņš nepieskārās. Tad ar ko viņi aizskāra viens otru?”

                                                                                                                          Imants Ziedonis
  REZERVĒ SAVU KĀZU FOTOGRĀFU  
eyJpZCI6IjEyIiwibGFiZWwiOiJQaWV0ZWlrdW1zIiwiYWN0aXZlIjoiMSIsIm9yaWdpbmFsX2lkIjoiMSIsInVuaXF1ZV9pZCI6IndlZmoyIiwicGFyYW1zIjp7ImVuYWJsZUZvck1lbWJlcnNoaXAiOiIwIiwidHBsIjp7IndpZHRoIjoiMTAwIiwid2lkdGhfbWVhc3VyZSI6IiUiLCJiZ190eXBlXzAiOiJub25lIiwiYmdfaW1nXzAiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8wIjoiIzgxZDc0MiIsImJnX3R5cGVfMSI6ImNvbG9yIiwiYmdfaW1nXzEiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8xIjoiIzMzMzMzMyIsImJnX3R5cGVfMiI6ImNvbG9yIiwiYmdfaW1nXzIiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8yIjoiIzFlNzNiZSIsImJnX3R5cGVfMyI6ImNvbG9yIiwiYmdfaW1nXzMiOiIiLCJiZ19jb2xvcl8zIjoiIzMzMzMzMyIsImZpZWxkX2Vycm9yX2ludmFsaWQiOiIiLCJmb3JtX3NlbnRfbXNnIjoiVGhhbmsgeW91IGZvciBjb250YWN0aW5nIHVzISIsImZvcm1fc2VudF9tc2dfY29sb3IiOiIjNGFlOGVhIiwiaGlkZV9vbl9zdWJtaXQiOiIxIiwicmVkaXJlY3Rfb25fc3VibWl0IjoiIiwidGVzdF9lbWFpbCI6ImFkbWluQGJhbHRpY3dlZGRpbmcubHYiLCJzYXZlX2NvbnRhY3RzIjoiMSIsImV4cF9kZWxpbSI6IjsiLCJmYl9jb252ZXJ0X2Jhc2UiOiIiLCJwdWJfcG9zdF90eXBlIjoicG9zdCIsInB1Yl9wb3N0X3N0YXR1cyI6InB1Ymxpc2giLCJyZWdfd3BfY3JlYXRlX3VzZXJfcm9sZSI6InN1YnNjcmliZXIiLCJmaWVsZF93cmFwcGVyIjoiPGRpdiBbZmllbGRfc2hlbGxfY2xhc3Nlc10gW2ZpZWxkX3NoZWxsX3N0eWxlc10+W2ZpZWxkXTxcL2Rpdj4ifSwiZmllbGRzIjpbeyJic19jbGFzc19pZCI6IjEyIiwibmFtZSI6ImVtYWlsIiwibGFiZWwiOiIiLCJwbGFjZWhvbGRlciI6IkUtcGFzdHMiLCJ2YWx1ZSI6IiIsInZhbHVlX3ByZXNldCI6IiIsImh0bWwiOiJlbWFpbCIsIm1hbmRhdG9yeSI6IjEiLCJtaW5fc2l6ZSI6IiIsIm1heF9zaXplIjoiIiwiYWRkX2NsYXNzZXMiOiIiLCJhZGRfc3R5bGVzIjoiIiwiYWRkX2F0dHIiOiIiLCJ2bl9vbmx5X251bWJlciI6IjAiLCJ2bl9vbmx5X2xldHRlcnMiOiIwIiwidm5fcGF0dGVybiI6IjAiLCJ2bl9lcXVhbCI6IiIsImljb25fY2xhc3MiOiIiLCJpY29uX3NpemUiOiIiLCJpY29uX2NvbG9yIjoiIiwidGVybXMiOiIifSx7ImJzX2NsYXNzX2lkIjoiMTIiLCJuYW1lIjoibWVzc2FnZSIsImxhYmVsIjoiIiwicGxhY2Vob2xkZXIiOiJcdTAxMmFzdW1cdTAxMDEgYXByYWtzdGlldCBzYXZ1IGtcdTAxMDF6dSBkaWVudSwgaWRlamFzLi4uIiwidmFsdWUiOiIiLCJ2YWx1ZV9wcmVzZXQiOiIiLCJodG1sIjoidGV4dGFyZWEiLCJtYW5kYXRvcnkiOiIxIiwibWluX3NpemUiOiIiLCJtYXhfc2l6ZSI6IiIsImFkZF9jbGFzc2VzIjoiIiwiYWRkX3N0eWxlcyI6IiIsImFkZF9hdHRyIjoiIiwidm5fb25seV9udW1iZXIiOiIwIiwidm5fb25seV9sZXR0ZXJzIjoiMCIsInZuX3BhdHRlcm4iOiIwIiwidm5fZXF1YWwiOiIiLCJpY29uX2NsYXNzIjoiIiwiaWNvbl9zaXplIjoiIiwiaWNvbl9jb2xvciI6IiIsInRlcm1zIjoiIn0seyJic19jbGFzc19pZCI6IjEyIiwibmFtZSI6InNlbmQiLCJsYWJlbCI6Ik5PU1x1MDE2YVRcdTAxMmFUIiwiaHRtbCI6InN1Ym1pdCIsImFkZF9jbGFzc2VzIjoiIiwiYWRkX3N0eWxlcyI6IiIsImFkZF9hdHRyIjoiIiwiaWNvbl9jbGFzcyI6IiIsImljb25fc2l6ZSI6IiIsImljb25fY29sb3IiOiIiLCJ0ZXJtcyI6IiJ9XSwib3B0c19hdHRycyI6eyJiZ19udW1iZXIiOiI0In19LCJpbWdfcHJldmlldyI6ImJhc2UtY29udGFjdC5qcGciLCJ2aWV3cyI6Ijc4MiIsInVuaXF1ZV92aWV3cyI6IjQ2MSIsImFjdGlvbnMiOiI0Iiwic29ydF9vcmRlciI6IjEiLCJpc19wcm8iOiIwIiwiYWJfaWQiOiIwIiwiZGF0ZV9jcmVhdGVkIjoiMjAxNi0wNS0wMyAxNTowMTowMyIsImltZ19wcmV2aWV3X3VybCI6Imh0dHBzOlwvXC9zdXBzeXN0aWMtNDJkNy5reGNkbi5jb21cL19hc3NldHNcL2Zvcm1zXC9pbWdcL3ByZXZpZXdcL2Jhc2UtY29udGFjdC5qcGciLCJ2aWV3X2lkIjoiMTJfMzcwMzEiLCJ2aWV3X2h0bWxfaWQiOiJjc3BGb3JtU2hlbGxfMTJfMzcwMzEiLCJjb25uZWN0X2hhc2giOiI5MmU0YWQxN2MyNGYyZDlmNTY4YWUwZTUwYjg1ZTk5MiJ9

Kāzu kleita | Kāzu modes salons Catrin
Uzvalks līgavainim | Mans drēbju skapis
Smaržas jaunajam pārim | Versace, Mont Blanc
Friziere kāzām | Evija Svence
Make up | Agnese Baumane
Kāzu ceremonija | Kuldīgas Svētās Annas evanģēliski luteriskā baznīca
Mācītājs | Kaspars Kovaļovs
Svinību vieta | Skrundas muiža
Kāzu fotogrāfs | Nadja Kraukle, BalticWedding
Pirmā valša dziesma | Intars Busulis “Miglas rīts”
Floristika | Sniedze Slavinska, Belissimi
Kāzu ielūgumi | Delicate
Kāzu muzikanti | Henrix Grupa
Kāzu vadītāja | Inga Riekstiņa
Ēdinātāji | Mārtiņš Sirmais ar komandu, restorāns 3 pavāri
Viesu dāvaniņas | Medus dāvaniņas,
Viesu pirkstu nospiedumu koks | Elīna Samule

Share this story
Back to portfolio