Svētki pašiem sev! – kāzas mežā

26/11/201710/11/2018BalticWeddingKāzu blogs

Mēs esam Nadja un Ainārs + Nikola un šis ir stāsts par mums pašiem, par to kā mīlam, dzīvojam…., kā 1. septembrī noķērām pēdējo silto vasaras dienu.

Kāzu ceremonija siltās sūnās mežā, milzu priedēs ieskautiem…

Viss aizsākās tālajā 2002.gadā, kad satikām viens otru, uz jaunības foršā viļņa paskrēja 5 superīgi gadi un svinam mūsu kāzas, mīļa kopdzīve, darbi, atpūta, ceļojumi, piedzimst mūsu meitiņa Nikola. Un šogad 2017.gads, kurš ir kā mūsu kāzu jubilejas gads, 10.gadi laulībā.

Kopā sēžamies pie garšīgas latte un domājam, ko tādu foršu varam uztaisīt sev un mūsu tuviniekime par prieku,

kafija kāzu rītā - balticwedding — kafija latte

variants Nr.1, jubilejas pasākumu kādā no villām, restorāniem?, hmm, varbūt, teltī pie Jūras 36. līnija? arī ok, padārgi, Jelgavā uz kuģa?, aj, aizņemts. Varbūt mežā? hmm, interesanti, jā varam gan. Ziniet tajā brīdī noskaņojums un ilūzijas par mežu bija tik labs, ka pat domas par iespējamo lietu bija sīkums, nu nopirksim visiem vienas krāsas lietus mētelīšus, teica Nadja un pasmējās.

Kādēļ mežs?

Mežs ir forši, tur ejam mazos pārgājienos vakara saules apspīdēti, tur var uzrīkot mazos ģimenes piknikus, kad gribās. Mežs ir ideāla vieta, lai izskrietu kārtējos 10km svaigā gaisā 🙂 Jā un tas bija arī mazais sapnis, kādreiz uzfilmēt kāzas mežā, tad daram un izveidojam paši savu sapni!

Saplānot savu kāzu dienu – jubileju.

Aiziet! “Paņēmām baltu papīra lapu un sākām pa punktiņam rakstīt: dekorētāji, ēdinātāji, filmētāji, fotogrāfs, apģērbs, pušķis, foto/video sesiju vietas, chill zona, ēdiens fotogrāfam un filmētājam, un citas niansītes. Kopējais budžets nebija liels, dažos vārdos varētu teikt – mazas nedārgas ģimenes automašīnas apmērā. Noteikti gribējām lai arī pēc 10. kopā pavadītiem gadiem ir kāzu ceremonija, nu protams ne tik oficiāla, kā toreiz, bet ir. Jā, un Nadjas mazais sapnītis – tētis ved meitu pie vīra, tas toreiz 2007. gadā kautkā nenotika, pavisam aizmirsām par to, toties šoreiz tas bija svarīgi un tā arī notika.

Liekas, ka šis brīdis bija tās dienas satraucošākais notikums, bet viennozīmīgi svarīgs un atmiņās paliekošs.

Nu jau liekas esam iekšā, jā, tas ir 1.septembris, kad maza, bet svarīga daļiņa no Latvijas dodās uz skolu un domas ir tikai ap to, bet mums ir svētki un mēs šo dienu arī aizsākām ar skolu, mūsu mīļā Nikoliņa aiziet 2 klasē, bet arī viņa gaida dienas otro daļu un ļoti grib piedalīties visur kopā ar mums.

Fotosesija divatā.

Mēs dodamies uz ieplānoto fotosesiju, kur mūs sagaida foršie kadru pavēlnieki Artūrs un Raimonds. Katrs no viņiem ar savu īpašo redzējumu caur objektīvu. Nu ir tas brīdis, kad mēs abi esam kadra otrajā pusē, ziniet nav nemaz tik viegli kā likās 🙂 bet ir forši, it sevišķi tad, kad aizmirsties un nododies mīļu cilvēku apskavieniem.

Mazajam cilvēciņam ir īpašs prieks, var skriet, lekt..un būt kopā.

Jā, starpcitu brīdis meitenēm, lai iepozētu kameras priekšā, sajusties skaistām un mīlētām.

Garda kafija restorānā Mūsu terase bija, kā labs ceļavējš uz ilgi gaidīto vietu, kuru patiesībā nebijām iepriekš redzējuši, jo jau no paša rīta tur darbojās mūsu skaistuma pavēlniece Iveta.

Patiess pārsteigums – ceremonija mežā.

Ierodoties vietā, kur paredzēta mini ceremonija un nelielas svinības ar tuviniekiem un draugiem, patīkami pārsteigti bijām ne tikai mēs, bet arī lielākā daļa viesu. Superīgi izveidots vigvams, baltas klavieres meža vidū, stilīgi noformēts ēdiens, šūpuļtīkli atpūtai un Rihards, kas mūs sagaidīja ar interesantu ģitāras skanējumu. Patiešām jauki.

Maziņš emocionāls brīdis – kāzu ceremonija, kuras laikā teicām mīļus foršus vārdus viens otram, mazas dāvaniņas un, jā Nikoliņa tiek pie tieši tāda paša līgavas pušķa, kā Nadja, tikai mazāka. Par šo brīžu sakopošanu parūpējās mūsu draugs un superīgs cilvēks Kristaps.

Nu jau brīdis brīvajai gaisotnei, var viens ar otru aprunāties, patusēt, iekrist starp kokiem novilktajos šupuļtīklos, baudīt gardās uzkodas un visu ko sirds vēlās…bērni tiek pie kolas, kā saka, dzer cik vēlas ))

Starpcitu, mēs šajā foršajā dienā paspējām arī uztaisīt pa kādai foršai bildei un video gabaliņam divatā, turpat mežā…

Bija jautri, gan čiekuros pagulējām, gan no dūmiem mukām ar aizturētu elpu. Esam atpakaļ pie viesiem un turpinās foršais vakars ar dzīvo mūziku un mazo bluetooth skaļrunīti, kas mūs muzikāli izklaidēja brīžos kad Rihards nogaršoja interesantās uzkodas.

Hehh, putnu spalvas man tajā dienā izskatās, ka piestāvēja ))

Atkal mirklis divatā un iegrimstam meža klusajā, siltajā satvērienā – burvīgi brīži kopā.

Pamazām satumst un paliek ar vien interesantāk, paliek pamanāmas daudzās svecītes un gaismiņu virtenes, kas rotā vietu kur esam. Visa viesu un klātesošo uzmanība ir uz vigvamu.

Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka tepat Latvijā, mājās, gulēsim uz zemes, siltās sūnās, superīgai mūzikai skanot, vērosim zilās debesis caur mazām lampiņām, ziniet tā sajūta vēljoprojām nelaiž vaļā.

Tumsai iestājoties tā pavisam, sadūmojām mūsu foršo mežu un tapa kolosāli video kadri un fotogrāfijas.

Diena ir galā, bet sirds pukst tik pat strauji kā no rīta, jo viss bija tik forši, cik mēs to vēlējāmies, pat vēl foršāk, jo Jūs mīļie esat kopā ar mums 🙂

Tās nav stāsta beigas, tas ir jauns sākums traki skaistām lietām un idejām, kas rodas kopā – mīlestībā!