Kristīne + Juris | kāzu video

Skataties video ….

–

Mūsu stāsts

Mēs iepazināmies restorānā Gan Bei, kur es strādāju. (Man tajā dienā nebija pat jāstrādā, es aizvietoju draudzeni. Juris savukārt pat negribēja ēst, viņš vienkārši pēdējā brīdī izlēma nosist laiku pirms tikšanās vēlu vakarā). Juris bija viens no pēdējiem galdiņiem, bet ne mans. Mana kolēģe bija izgājusi uz mirkli un palūdza man aiznest viņas galdiņam atlikumu,kamēr ir prom, par ko es pilnīgi aizmirsu, darot savas lietas. Apmēram 10 minūtes pēc viņas lūguma, es nevarēju saprast, kāpēc šis vīrietis tik ļoti uz mani skatās. Es pagriežos, pāreju pāri zālei un viņš skatās. Es slauku galdiņu un viņš skatās.

Un tad es pēkšņi atcerējos par atlikumu un devos to viņam aiznest. Brīdi, kad es atvainojos par to, ka tik ilgi bija jāgaida, viņš uzlika roku manējai un jautāja, vai varam rīt aiziet vakariņās. Es stāvēju klusumā, skatoties griestos, domājot apmēram 30 sekundes (jo es nekad nebiju iepriekš dzīvē piekritusi randiņam ar cilvēku, kura vārdu es pat nezinu), pēc kā es teicu “jā, labi!” Viņš piecēlās, pasmaidīja. Es apstulbu no tā, cik viņš ir garš, muskuļots un ar tetovējumu uz kreisās rokas, jo viņš patiesi ir ļoti izskatīgs vīrietis. Pilnīgi izsita no sliedēm. Viņš man uzrakstīja īsziņu “Tev ir burvīgs smaids, Kristīne! Tiekamies rīt”.

Nākamajā dienā viņš aizveda mani vakariņās un kopš tās dienas mēs visas pārējās esam pavadījuši kopā un divas nedēļas pēc pirmā randiņa viņš man iedeva savas mājas atslēgas. Mūsu stāsts ir viens no tiem “Ja tu zini – tu zini”. Juris teica, ka manī esot īpaša dzirkstele. Tur nebija pat variantu.

Varētu šķist, ka precoties pēc pieciem gadiem un diviem bērniem, sajūtas ir mazāk īpašas, bet patiesībā sajūta bija it kā mēs no jauna viens otru redzētu, viens otrā iemīlētos. Tā patiesi bija mūsu mīļākā diena, kurā mēs bijām tikai viens otram un baudījām katru sekundi. Tas, ar kādu mīlestību Juris uz mani skatījās katru sekundi tajā dienā, man vienmēr paliks atmiņā. 

Es sapratu, ka es mīlu Juri brīdī, kad viņš lasīja Elīzai vakara pasaku. Es stāvēju ap stūri un skatījos uz viņu, atspiedusies pret stenderi (viņš domāja, ka es jau guļu). Tā bija tāda absolūtas vīrišķības, maiguma un sirsnības augstākā pakāpe. Tajā mirklī es sapratu, ka viņš ir vīrietis, ar kuru es gribu kopīgus bērnus un kopīgu dzīvi. Tā sajūta, tas mirklis  atnāk pēkšņi, kad reflektējot un iekšēji sev sakot “man viņš patīk” , nav pietiekami, nav tās skudriņas. Tu saproti, ka ir nākamais līmenis tajā saiknē un pasakot sev “es viņu mīlu”, tās skudriņas pārskrien. To mirkli es joprojām atceros. Tas bija apmēram mēnesi pēc tam, kad iepazināmies.

FOTO un KĀZU VIDEO

Viena no lietām, par kurām vienojāmies, kam obligāti jābūt kāzās, ir foršs video operators un fotogrāfs. Ja ar fotogrāfu mums bija viegli, (jo citās kāzās bijām redzējuši un jau iepazinuši Juri Zīģeli) un to izlēmām minūtes laikā, tad ar video operatoru bija grūtāk. Es izgāju cauri neskaitāmiem variantiem, bet izlēmu beigās tikties ar diviem. Pēc sarunas ar Aināru man ātri bija skaidrs, ka vieglu atmosfēru, izpratni par mūsu vēlmēm un niansēm, augstu kvalitāti un tīri cilvēcisku saskaņu mums var dot tikai BalticWedding.

Mums nebija tik daudz svarīgi, cik tas maksā, bet tā sajūta, kuru gūsim un kurā varēsim smelties no kāzu video vēl gadiem – katrā strīdā, kāzu gadadienā, bērniem augot lielākiem – vienmēr būs mūsu skatāmā video atmiņa, kas atvedīs atpakaļ pie tās mīļās sajūtas, tiem smaidiem un skatieniem, pie fona mūzikas, pie tās dienas, kas uzlādē un atgādina, kāpēc mēs ejam šo dzīvi kopā, jo dzīves trakumā tas var kādreiz aizmirsties.

Tāpēc mēs zinājām, ka vajag video un tas kāzās ir must have, jo ir lietas, ko bilde nevar nodot tā, kā kustīga bilde ar perfekto mūziku fonā. Ja bilde var pateikt tūkstoš vārdu, tad video var pastāstīt dzīvi.  

–

Līgavas rīts | mājas Rīgā

Līgavaiņa rīts | Svētku pils

Kāzu video | Ainārs un Kaspars, BalticWedding

Kāzu ceremonija | Katlakalna baznīca

Kāzu svinību vieta | Svētku pils 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

•