Mūsu pirmo iepazīšanos tā īsti nemaz neatceramies, jo pazīstam viens otru no bērna kājas, kad vēl spēlējāmies pagalma smilškastē un darījām blēņas kopā ar citiem pagalma bērniem. Dzīvojām vienā mājā, gājām vienā skolā. Tā nu dzīve iegrozījās, ka es pārvācos, bet liktenis bija lēmis tomēr atgriezties bērnības mājās un pēc ilga laika atkal satikāmies, tā nevainīgi – kā seni paziņas, satiekot uz ielas sasveicinājāmies, aprunājāmies un atsveicinājāmies līdz nākošai nejaušai tikšanās reizei.

Kāzu video / Sanita un Raimonds

Saties video – 

.

Kā izrādās, Raimonds bija ieskatījies manī mazliet vairāk, kā tikai senā paziņā. Gāja laiks, pienāca Raimonda dzimšanas diena, kuru neplānoti svinējām kopā un pēc tās viņš apņēmās mani uzaicināt vakariņās, ar ko arī sākās īstais stāsts. Pavadījām laiku kopā no saullēkta līdz saulrietam un atkal jau nākošais saullēkts klāt.. gribējās vēl un vēl būt kopā. Lai gan bijām pazīstami jau no bērnības – viens otru it nemaz nepazinām. Garās sarunas, kurās atklājās mūsu līdzīgie nākotnes skatījumi un vēlmes, garās pastaigas, kuras izrādījās patīk tikai man, bet ko gan neizdarīsi otra dēļ, ja tas ļaus redzēt atplaukstam smaidu, drifta pasākumi, kas ir Raimonda hobijs un arī mani aizrauj auto, daudz jaunas man nezināmas vietas.. vēl līdz šim Raimonds mani ved uz “pirmo reizi” vietām, pa vidu visam man smagie studiju gadi tuvojās noslēgumam, jāraksta diplomdarbs, jāgatavojas valsts eksāmeniem, un plāni uz nākotni jau bija pavisam savādāki – absolvēt universitāti un doties strādāt uz Parīzi. Bet piepildījās pavisam savādāks, neplānots un negaidīts scenārijs. Vadoties pēc tā brīža sajūtām atmetu ar roku Parīzei un karjerai un ķēru savu laimi kopā ar Raimondu, jo ģimene man ir vērtību augšgalā! Un tad nu lūk viņa ir!

Uzplauka mīlestība, sekoja bildinājums, kāzas un kopīgs ceļš roku rokā laimīgā ģimenē, un nu jau kuplākā skaitā. Kāzas saplānojām ātri, 3 mēnešu laikā, lai gan nenācās viegli, izgājām cauri ērkšķiem. Vienmēr biju sapņojusi par mazām sirsnīgām kāzām pašu tuvāko cilvēku lokā, siltā vasaras dienā, taču mūsu pasaku izsapņojām baltā sniegotā ziemas dienā, kas izvērtās par skaistāku dienu nekā varējām iztēloties, pateicoties mūsu lieliskajiem vedējiem, ģimenei, viesiem un katram katram kas dalījās ar mums mīlestībā, priekā, sirsnībā, kas sildīja un silda vēl aizvien mūsu sirdis. Nav jābūt līdzīgiem, lai būtu laimīgi kopā, katram ar savu ES un tai pat laikā MĒS.

Pieņemt otra nepilnības un papildināt vienam otru, atbalstīt, iedrošināt, dalīties un kopīgi piedzīvot sapņus, rast kokpromisus ikdienas mazajos sīkumiņos, būt saskanīgiem lielos lēmumos, un galvenais rūpēties, cienīt un mīlēt otru – izveidojot šo vienu veselu laimīgu MĒS!

.

.

Kāzas Siguldā Bēršās ziemā